Грязные шлюшки, tiks sodītas. Mammas viņu arī tiks sodītas.

ĶIEĢELIS!!! LOGS!!! TELE2!!! KOOO! KAAAAS?!!! STENDZENIEXXX?!!

Stulbeņi visi, tikai ne Tele2. 

Wishful thinking

 

Čau!

Es te gribēju tā bišķīt pasmieties. Par ko? Par draugu horoskopiem, protams. Man, piemēram, šodien rakstīts 

“Vēzis:

Viena no veiksmīgākajām nedēļas dienām, kad var veltīt sevi pilnībā mīlestībai. Nejaukt to tikai ar materiālām vērtībām. “

Rādi savu voodoo-voodoo

Piu-piriu, čau!

Sestdien ar trompetistu bijām uz Yacht. Bija diezgan lieliski, noteikti viens no visu laiku pozitīvākajiem koncertiem visā manā koncertu vēsturē and leeet me tell you – es esmu bijusi daudz koncertos, ja? 

Khikhikhi

Čau!

Es rakstu konspektu par U.Eko. Principā viens no visnejēdzīgākajiem mājasdarbiem visā pasaulē, iekļaujot arī vidusskolu un pamatskolu, tādēļ es nespēju īsti koncentrēties. Tā nu es garlaicības mākta apskatījos statistiku un ļoti sirsnīgi sasmējos par to kā esmu atrasta meklētājos. “Video kā bučojas” ir atvedis tieši pie manis. Zaķēn, es nezinu kādēļ meklē šādus video, bet tas ir visu laiku mīļākais meklējums pasaulē. Pat izkonkurē  manu iepriekšējo favorītu – “kāds bija maza Krišjāņa mīļvārdiņš?”

Jūs esat forši, nu.

Neverending stoooryyyy, joprojām mīlu savus kaimiņus. (:

Ieskats Bildes2009 jauno grupu/veterānu koncertā.

Brīdinu – nav ne kripatiņas par mūziku (varbūt tikai mazliet). Vairāk sniedzu ieskatu par pasākumu kopumā un izvērtēju katru grupu pēc man vien zināmiem kritērijiem (smuki dejo, uzvedas tizli, Liene Šomase piedalās priekšnesumā, etc).

Pat manas vilnas zeķes vēlas uzvilkt vilnas zeķes

Howdy hooow.

Ir klāt rudens (žēl, ka nav ridens, jo tad es varētu sarīmēt ar vārdu dibens, bet tagad sanāk vien gludens un tas ne pēc kā neizklausās), kas ir diezgan forši – varēs atkal, naktī nākot mājās no ballītes,  pagulēt uz zāles pie Raiņa pieminekļa un smieties par to kā otrs iemetas lapu kaudzē un tur vārtās.

Stulbā lieta rudenī, kas īpaši aktuāla man ir šogad – FUCKING AUKSTI, BĻE!

Nē, nopietni,kur ir siltums?! Parasti nav tik auksti oktobrī. Jā, varbūt no rīta, ejot uz skolu, mazliet nosalsti un tādas lietiņas, bet nu, kas te notiek? Mī šokā. Nepietiek ar to, ka pērnziem (haha, pērn) es staigāju plānā mētelītī un man nebija auksti. Tagad es apsveru iegādāties polārjaku no nenormāli daudz dzīvnieku ādām un pieprasīt, lai tur piešuj klāt arī kādu cilvēku! Auksti, auksti, auksti. Vēl es ļoti sašutinājos, kad šodien iznācu no savas fakultātes (kur man iet bitchin, pelnu labas atzīmes, patīk mācīties, nogurstu, blablabla) – ārā ir siltāks nekā iekšā. Labi, es saprotu, ka mums tuvumā ir Ebreju iela (Nopietni. Vakar meklēju īsāko ceļu uz skolu. Galīgi sasmējos) un viņi ir savākuši visas pasaules siltumu, bet es ļoti, ļoti nosalu kabinetos un atkal sāku šņaukāties, kas vispār nav patīkami. Jau pirms divām nedēļām staigāju, peldēdamās degunpilienos un aprakusies salvešu kalnos. Pē.

Man ir aizdomas, ka kaimiņi ir atvēruši kaut kādu psihu reiva klubu. Nopietni. Tik daudz trakas mūzikas nevar būt vienkārša sagadīšanās un slikta mūzikas gaume.

Kā aktuālākos (tos, kas skan daaaaaudz) piemērus vēlētos minēt šos:

Bailandoo, bailandoo, FML

Coco Jambo

Un, protams, šis Take That – Relight My fire

Tas tā – īss ieskats, jo man sagribējās kaut ko ierakstīt. (:

Take a chance you stupid hoe

Čau!

Es taču teicu, ka neuzrakstīšu laikā.:)

Nujā, man vispār nav iedvesmas pabeigt to rakstu un tā, BET šodien esmu apņēmusies ierakstīt vismaz kaut ko, jo te neesmu bijusi jau kādu laiciņu un šovakar noraidu visas iespējamās ballītes, kas nozīmē, ka man ir brīvs laiks. Kādēļ es atsaku ballīšu piedāvājumiem? Diezgan vienkārši – esmu pāāāārgurusi, mācoties savā lieliskajā SZF.

Man ļoti, ļoti, ļoti patīk mācīties. Pirmo reizi mūžā es izjūtu tādu prieku mācoties, ejot uz skolu. Ja man vidusskolā šķita, ka ir norm un tās pāris puslīdz interesantās stundas atsver visas nenormāli garlaicīgās, kurās sēdi un vēlies sevi nogalināt tīri tā iemesla dēļ lai izbeigtu mocības un varbūt pat padarītu klasesbiedriem interesantākas pāris minūtes. Universitātē, salīdzinoši, ir tiiiiiiik interesanti (ok, izņemot Ievadu studijās un pētniecībā, kura pirmo daļu mācīja traks buldogs, bet tagad ir tā ragana, kas plānoja nogalināt Sniegbaltīti un visticamāk centās nogarlaikot līdz nāvei), ka es eju uz lekcijām ar prieku, sēžu pusotru stundu pierakstot, klausoties un klusībā laiku pa laiciņam priecājoties, ka ir forši. Var arī redzēt, ka pasniedzēji nāk apmierināti, zinot,ka māca cilvēkus, kuriem tas interesē, nevis trakas mātītes ar metāla penāļiem, kurus sit pret galdu tā, ka man sāk sāpēt galva.

UN man tomēr ir diezgan forši kursabiedri. Mana grupa, piemēram, ir diezgan izdevusies (labi,  ir kursā tāds blondo “es nevaru aizvērt savu muti, HAHAHAHAHAHAAHHAHAHAHAHA” gals, kuram man gribētos reizēm uzšaut un pateikt, lai beidz rēkt kā histēriski, appīpējušies kāmju mazuļi ar runas defektiem, jo vienai no viņām ir tiešām diezgan drausmīgi, drausmīgi smiekli. Tā, ka es nobīstos. O_O), visi ir diezgan draudzīgi, izpalīdzīgi un atraktīvi. Man ir ļoti, ļoti forša sēdēšanas grupiņa lielajās auditorijās, ne-grupu nodarbībās. Ceru, ka tā būs arī turpmāk. Vispār ir pāris ļoti spilgtu personību, kas ir hiperaktīvi un ir paspējuši iesaistīties jau piiiilnīgi visās aktivitātēs, bet es cenšos vēl valdīties un esmu pieteikusies tikai debašu klubā. Mhm. (:

Vatsoevā, lai jums forši iet, es te kādreiz atnākšu vēl pasēdēt.

Čau, mazie un visi mani Krišjāņi. (: Vispār, diezgan interesanti. Apmēram divu gadu laikā uzmeklē un socializējas ar mani dažādu kalibru Krišjāņi, tomēr viņos visos ir kaut kas līdzīgs – samērā gari (lai gan man visi cilvēki šķiet gari O_o), blondīgsnēji, ar diezgan labu humorizjūtu un īpatnēju domāšanu. Kaut kāds lāsts vai kas tamlīdzīgs, bet es jau nesūdzos. Viņi man tādi diezgan feini pagadījušies.

Jehū!

Sveiki, mani mazie ebreji!

Pārējie arī čau.

Es šodien izpļāpājos, ka man ir savs blodziņš (besī tā lieta, ka mute ātrāka par veselo saprātu, kas, protams, citās dzīves situācijās un no citām pusēm skatoties ir diezgan kickass, kseksekse >_>), tas nozīmē, ka man tiešām jāsāk aktīvi rakstīt, jo man tur ir pilns ar žurnālistiem savākušies. Forši, forši, tikai mani mazliet uztrauc tā lietiņa iepazīšanās laikā, kad skan teksti no sērijas “nu, es jau divu gadu vecumā sāku rakstīt profesionāli, piedalos nenormāli daudz projektos un rakstu visur, tai skaitā tavā mammā, zināju, ka nākšu tieši uz šejieni, jo Ilustrētās zinātnes un NY Times redaktori teica, ka ir jānāk…” blaaablaaaablaaaa, mēs te bišku tevi pabiedēsim.

Taču kopumā, man ir jāsaka, ka mans kurss un nu jau arī grupa ir forši cilvēki. Šodien iepazinos ar jauniem indivīdiem un viņi ir patīkami. Ok, viena meitene kurā mani čista nobiedēja, bet tā viss ir bumbās. (:

On a lighter note, es sāku ieiet atkal normālā dienas ritmā, kas ir forši. Man patika tās pēdējās vasaras dienas, kad atļāvos nogulēt līdz vieniem dienā, bet celties pirms septiņiem arī nav nekāda vaina. 

Jau pāris dienas cenšos pabeigt rakstiņu par seksu, jo, kas gan var būt interesantāks, vaaaaai ne? Pieņemu, ka ja viss notiks kā plānots (iedomājies, es plānoju laiku!) tad vajadzētu būt kaut kam jaunam te piektdien. Zen egēn, iesaku paturēt prātā manu aizmāršību. (:

7litri

Mana fakultāte ir bitchin. Mana komunikācijas cilvēki ir bitchin. Vispār viss ir bitchin. ^_^
Vakar Tjarves lekcijā, kur viņš lika katram piecelties, nosaukt savu vārdu, uzvārdu un pateikt kādēļ esam šeit, es sapratu, ka esmu nonākusi tiešām foršā kursā. Protams, pilns ar meitenēm, bet pēc trīs gadiem humanitārajā klasē ar tieši 3 tēviņiem, esmu pieradusi. Esmu arī jau sākusi sapazīšanās procesu, kur mēģinu saprastu, kuri cilvēki ir normāli, kuri ir forši, kuri ir ciešami, kuri ir lieliski, kuri man interesē un tamlīdzīgi, bet es pavisam mierīgi varu teikt, ka man ir normāls kurss. Gan jau būs forši.
Šodien pirmais testiņš latviešu valodas kultūrā, bija forši un es ceru, ka labi.

Ar šo es arī pasludinu blogošanas sezonu par atklātu. Saņemsiet piezīmes un domas par maniem ceļiem/neceļiem LU. Vispār SZF sauklis ir “7 litri – sa-rauj!”……….lūdziet par mani. XD

Suck your lemonaaaade

Planet Funk – Lemonade. Jau otro dienu nepārtraukti skan galvā un tas viss pateicoties tam trompetistam. Gah!