Čau!
Es taču teicu, ka neuzrakstīšu laikā.:)
Nujā, man vispār nav iedvesmas pabeigt to rakstu un tā, BET šodien esmu apņēmusies ierakstīt vismaz kaut ko, jo te neesmu bijusi jau kādu laiciņu un šovakar noraidu visas iespējamās ballītes, kas nozīmē, ka man ir brīvs laiks. Kādēļ es atsaku ballīšu piedāvājumiem? Diezgan vienkārši – esmu pāāāārgurusi, mācoties savā lieliskajā SZF.
Man ļoti, ļoti, ļoti patīk mācīties. Pirmo reizi mūžā es izjūtu tādu prieku mācoties, ejot uz skolu. Ja man vidusskolā šķita, ka ir norm un tās pāris puslīdz interesantās stundas atsver visas nenormāli garlaicīgās, kurās sēdi un vēlies sevi nogalināt tīri tā iemesla dēļ lai izbeigtu mocības un varbūt pat padarītu klasesbiedriem interesantākas pāris minūtes. Universitātē, salīdzinoši, ir tiiiiiiik interesanti (ok, izņemot Ievadu studijās un pētniecībā, kura pirmo daļu mācīja traks buldogs, bet tagad ir tā ragana, kas plānoja nogalināt Sniegbaltīti un visticamāk centās nogarlaikot līdz nāvei), ka es eju uz lekcijām ar prieku, sēžu pusotru stundu pierakstot, klausoties un klusībā laiku pa laiciņam priecājoties, ka ir forši. Var arī redzēt, ka pasniedzēji nāk apmierināti, zinot,ka māca cilvēkus, kuriem tas interesē, nevis trakas mātītes ar metāla penāļiem, kurus sit pret galdu tā, ka man sāk sāpēt galva.
UN man tomēr ir diezgan forši kursabiedri. Mana grupa, piemēram, ir diezgan izdevusies (labi, ir kursā tāds blondo “es nevaru aizvērt savu muti, HAHAHAHAHAHAAHHAHAHAHAHA” gals, kuram man gribētos reizēm uzšaut un pateikt, lai beidz rēkt kā histēriski, appīpējušies kāmju mazuļi ar runas defektiem, jo vienai no viņām ir tiešām diezgan drausmīgi, drausmīgi smiekli. Tā, ka es nobīstos. O_O), visi ir diezgan draudzīgi, izpalīdzīgi un atraktīvi. Man ir ļoti, ļoti forša sēdēšanas grupiņa lielajās auditorijās, ne-grupu nodarbībās. Ceru, ka tā būs arī turpmāk. Vispār ir pāris ļoti spilgtu personību, kas ir hiperaktīvi un ir paspējuši iesaistīties jau piiiilnīgi visās aktivitātēs, bet es cenšos vēl valdīties un esmu pieteikusies tikai debašu klubā. Mhm. (:
Vatsoevā, lai jums forši iet, es te kādreiz atnākšu vēl pasēdēt.
Čau, mazie un visi mani Krišjāņi. (: Vispār, diezgan interesanti. Apmēram divu gadu laikā uzmeklē un socializējas ar mani dažādu kalibru Krišjāņi, tomēr viņos visos ir kaut kas līdzīgs – samērā gari (lai gan man visi cilvēki šķiet gari O_o), blondīgsnēji, ar diezgan labu humorizjūtu un īpatnēju domāšanu. Kaut kāds lāsts vai kas tamlīdzīgs, bet es jau nesūdzos. Viņi man tādi diezgan feini pagadījušies.