Čau!
Es tikko svaigi iznācu no LMC telpām un esmu jau pie datora, kas nozīmē, ka man nav, ko darīt un nenormāli vēlos jums pastāstīt par fantastisko lekciju uz kuru biju.
Tātad, lekcijas tēma – “Māksla un emocijas: riebums”. Klausītāji - es tiešām nevaru iedomāties labāku vārdu savienojumu kā “wannabe artists”. Vienkārši ejiet dirst ar savu slikto stila izjūtu, ataugušajām, taukainajām matu saknēm, adītajiem, neglītajiem džemperiem, nebaudāmajām krellēm, rokassprādzēm un 100 gredzeniem, žaketītēm, “topiņš virs topiņa” efektu un pārējām drausmām. Nevar teikt, ka ir vienalga vai matu saknes ataugušas, jo viņiem ir citas vērtības – tas ir bleķis, jo ja tu reiz savelc sev virsū neeeeenormāli daudz, neglītu aksesuāru dažādās, spilgtās, galīgi nesaskaņotās krāsās, kas izskatās pēc 90.tajos, pilsētā iebraukušas, kuslas, neglītas 15gadīgas lauku zubres ar ortodontālo sistēmu, sašķeltiem matu galiem, trīslitru burciņām uz acīm un nemitrinātu sejas ādu, tad arī gaidiet, ka es tā jūs novērtēšu. so fuck off.
Labi, es te aizrunājos par čista neglītām “daiļā dzimuma” pāstāvēm, bet es tiešām vēlējos jums pastāstīt par lekciju. Kamoliņš ( izdevniecības “1/4 satori”! redaktors), protams, varbūt ir filosofijas maģistrs un blablabla, bet viņa oratora spējas ir tieši tik spēcīgas, lai es laiku pa laikam ieslīgtu savās uzmanības bedrītēs. Nē, stāstīja interesanti un ar visādiem faktiņiem, bet es tos tagad neatcerēšos, jo didamm didamm, viņš runāja neskaidri, lika roku priekšā mutei, nepārtraukti aiztika savus matus, ļodzījās krēslā un izplūda nenormāli šķidrā, ilgā verbālajā caurejā (nu apmēram kā es šeit- nemāku apstāties un pāreju no vienas tēmas otrā, izmantojot iekaviņas ^_^).
Vispār, man radās iespaids, ka viņš šo tēmu ir izraudzījies tikai tādēļ, lai pateiktu, ko sliktu par Brekti (nav tā, ka man viņš baigi patiktu, bet neuzskati sevi par pārāku, pilnīgi necienot otru cilvēku un uzdodot jautājumu “Kādēļ tu vispār kaut ko tik stulbu fotografēji?”) un kā viena no sievietēm auditorijā jautāja – cik lielā mērā, darbu lasot, skatoties, uztveram to atsevišķi kā darbu un neizdarām secinājumus, paturot prātā, kas ir autors, kā viņš raksta/glezno, kāds ir manis radītais priekšstats par autoru kā cilvēku, ne kā atsevišķu darbu. Lūk, tas manī radīja pārdomas, ka tur kaut kas nav tīrs un viņiem vienkārši nepatīk Kristiāns Brekte, ko viņš arī diskusijas laikā atzina. Es jau minēju, ka galīgi neesmu par šo hiperaktīvo zēņuku sajūsmā, jo nu – man ir savi personīgie iemesli un viņa darbi man šķiet jaunības maksimālisma pārņemti, bet tie noteikti nav uzskatāmi par nekam nederīgu kaku, ja? Ir jāmāk nošķirt cilvēks un viņa darbi. Piemēram, ikdienā mans kolēģis varētu izturēties kā pilnīgs krāniņš, bet ja viņš lieliski prezentē mūsu firmu un liek piedāvājumiem birt kā Rīgas Santīmam manā pasta kastē, tad tomēr ir jāsakož zobi un jānovērtē viņa darbs. Es vēl mācos to darīt un godīgi atzīstu, ka man tas ne vienmēr sanāk, bet Kamoliņam vajadzēja to visu neņemt tik ļoti pie sirds.
Parunāsim par patīkamāko lekcijas daļu – Nils Sakss… Sakssssss… Sasodīts, es tagad zinu kādēļ Raini pielūdza mazas meitenes, es tagad saprotu kā viņas jutās. Skatīsimies patiesībai actiņās – Nils nav no tiem izskatīgākajiem vīriešiem, bet, kad viņš atver savu muti vai paklabina pa klaviatūru, ōōōōj….Ehhh…ĀĀĀ! Kā teica mana biedrene – viņš kļūst par Dionīsu un populārais Brekte izskatās pēc tā skandināvu troļļa ar krāsainajiem matiem. Viņš ir kā galvenā balva, bet ielikta paīra maisiņā. Nopietni. Tur visi muld vienā muldēšanā ar zemtekstiem par to, ka Brekte ir vienkārši klaji brēcis pēc uzmanības, bet atliek tikai Konstantinovam nočukstēt zilbi un visa telpa jau ir viņa varā. Es atļaušos ielikt rakstiņu no tā paša Satori, lai jūs arī varētu izlasīt kādu viņa stāstu, bet brīdinu – tie ievelk. Sevišķi jaunas meitenes ar samaitātu dzīves uztveri, kuras smejas par antisemītismu, savu dzimumu un izmisīgi cenšas ieriebt visai pasaulei, klaji smejoties sejā. I’m just looking for a father figure.
Kaut kā tā. Es nevaru sagaidīt nākamo LMC rīkoto lekciju, jo šis pasākums šķeit varētu izvērsties visnotaļ smieklīgs, mazliet izglītojošs un pavisam vajadzīgs manai trauslajai, sabradātajai dvēselei.
Aaaah…es nevaru izmest no galvas salīdzinājumu par Dionīsu
Esmu no saimaitāto dzīves uztveres sieviešu tipa kura smejas par antisemītismu, savu dzimumu un izmisīgi cenšas ieriebt visai pasaulei, klaji smejoties sejā, blā , blā. Bet kaut kas tasjā Sakā man kaitina! Tieši viņš liekās uzpūsts sieviešu mīlulis, Dionīss, kas nemaz nav Dionīss, tāds pašapazinīgs un ar lielu ego apveltīts tipiņš.
Bet tās jau tikai manas domas, ne es dzirdējusi viņu publiski runājam, ne redzējusi. Laikam kaitina fakts, ka viņam ir izdevniecība Severīns
Sounds awesome!
Es sasmējos par Severīnu.
Interesanti, viņš vispār apzinās cik, patiešām daudz, meiteņu/sieviešu būtu gatavas mesties viņam virsū? O_o Un runā viņš labi. Nešķiet uzpūtīgs, lecīgs, spēj pamatot savu viedokli.
Tu runā par mani- Severīnu, vai Saksa sevrīnu viņa brīnišķīgo izdevniecību?
Bail, ka atkal nesaputrojos?
pastāsti, lūdzu, labais cilvēk, kad tie kursi ir, kur tie kursi ir, cik jāmaksā un vēl kaut ko, ko vajadzētu zināt. draugos mani var atrast ar šādu segvārdu: stilīgi stilīgi
paldies!
STILĪGI STILĪGI STILĪGAIS AR CIGARETI ROKĀ?!
Nopietni? Zaibis. Es varētu uzrakstīt, ka tas ir stilīgi, bet tas būtu tā stulbi tomēr.
Visas lekcijas notiek Lietišķās Mākslas Centrā, Alberta 13 (klusais centriņš) nākamā laikam notiek 17.bebruārī, ja atmiņa mani neviļ, bet tā kā 7.dodos uz A-salu “Tell Me More” dēļ, apsolos uzzināt, kad īsti būs nākamā lekcija. Tāpat man uz e-pastiņu atnāks info par tām lietiņām un apsolu ar to padalīties. Jāmaksā ir necik, jāģērbjas tā nepārāk smuki, jāņem līdzi sievietes un alkohols.
Info par nākamo lekciju apsolu publicēt.
Ou jes – iepriekš vienīgais, kas jāizdara, bija jāizlasa divi mazi darbiņi, lai palīdzētu sagatavoties lekcijai, tos atmeta uz e-pastu, kad pieteicos lekcijai via e-mail.
es ar gribētu aiziet uz šīm lekcijām, tapēc dari, kā tu saki, un info par nākamo lekcju publicē ;]
Lai arī kā tur būtu ar Saksa stāstiem, diemžēl atsevišķu žurnālu slejas, kurās viņš paspēja ‘bublicēties’ parādīja tikai to, ka tas pats Sakss tāds ‘wannabe’ hz kas vien ir.
Pirmkārt viņam pietrūkst brieduma objektīvi izteikties par dažām lietām, par kurām viņš ir izteicies (neiegrimšu detaļās),
bet droši vien šis skaudrais subjektīvisms ir tas, kas pievelk meitenes, kuras izaugot un iegūstot zināmu pieredzi, atskatās uz tādiem Saksiem un domā, cik mēs bijām jaunas un stulbas.
Šis komentārs ir tik pat subjektīvs, kā raksts, viedokļi un viss cits uz šīs pasaules, iespējams tas to padara tik krāsainu kā bezgaumīgas ķipa-ārtistu krelles, kuras aprakstīja autore…
Diezgan interesants spriedums, bet mani nepamet sajūta, ka arī tevis rakstītais ir tik pat nobriedis kā Sakss savos neobjektīvajos spriedumos un mani pavisam interesētu par, ko tad viņš ir tik nesmuki izteicies, jo esmu vairāk iepazinusies ar viņa fantāzijas darbiem. Nopietni.
Lai gan es tev daļēji piekrītu par meitnēm, iespējams, ka tieši tāds Sakss ir nepieciešams kā viens no posmiem ceļā uz briedumu.
Ja tu būtu ķipa-pieaudzis un rakstītu nopietnāk, es vairāk priecātos par tavu komentāru, jo es tiešām gribēju, lai kāds man patiektu, ka Sakss mērcējas savā jaunības maksimālismā, bet es arī ļoti vēlējos, lai to uzraksta kaut kā smukāk.
Tas pavisam nav uztverams kā apvainojums vai kas tamlīdzīgs, ja nu tā izskatās. (: nopietni. Un es tiešām, tiešām, tiešām gribētu zināt, kur viņš tā neganti ir izteicies. Noras Ikstenas lieta? Ne taču?
)
Redzi, tā kā es neesmu literāts, nedz arī kas tamlīdzīgs, es kā “ķipa-pieaudzis” nemaz dziļi nopietni netaisos komentāros analizēt, vai uzrakstīt ‘kaut kā smukāk’ – no Tavas atbildes redzams, ka domu Tu uztvēri, līdz ar to mērķis ir sasniegts.
Taču ir lietas, kurās es orientējos, un varu argumentēti likuma un ministru kabineta noteikumu ietvaros izteikties ne tikai ’smuki’, bet arī ar brieduma pēcgaršu, ja vēlies diskusiju par tām – laipni lūdzu.
Tāpat es neapgalvoju, ka esmu nobriedis, un piebildē lasāms, ka manas domas un viedoklis šinī jautājumā ir subjektīvs, t.i. tā nav absolūta patiesība, ko paudis vairākus grādus ieguvis, sirms vīrs
Kas attiecas uz N.S. – tā nav Noras Ikstenas lieta. N.S. savulaik rakstīja “Dienas bizness” pielikumam “Numurs”, pietiekami pretenciozi un tā tālāk, diemžēl attiecīgā laikraksta auditorijai viņa dažubrīd, atvainojos, parupjais stils, tā īsti negāja pie sirds, ar atsevišķiem izņēmumiem. Protams, ja reiz vēlamies objektīvi vērtēt abstraktas lietas, jāatzīst, ka nevaru runāt visas šīs auditorijas vārdā.
Ja es ar tevi pašlaik runātu aci pret aci, tu redzētu mani smaidām un sasitam plaukstas prieciņā. ((:
Man nepatīk visādu kabinetu noteikumi, jo ir cilvēki, kuri sadas zināšanas bārsta tikai tādēļ, lai šķistu gudri. Daudz interesantāk ir visu pateikt pēc iespējas vienkāršāk, piemēram, neizmantojot pārāk daudz svešvārdu, (es gan šeit nedomāju “1984″ variantu, bet lai dotu iespēju arī parastajiem mirstīgajiem uztvert domu XD) bet tā jau ir cita tēma. Man patīk tas, ko esi uzrakstījis.
Par Saksu – man jau šķita, ka tas varētu būt saistīts ar viņa “žurnālistikas prasmēm”, mēdz rakstīt pārāk asi, neļaujot izvēlēties lasītājam savu nostāju. Tas ir nepatīkami.
Toties stāsti tiešām interesanti, ja interesē visādas dīvainības, prāta trakumi, slimīga fantāzija – iesaku izlasīt.
)