Gribējāt jau nu gan, ne, mazie nebēdņi? 
Čau! Es te kādu labu laiku neesmu uzturējusies pāris iemeslu dēļ, bet esmu pārliecināta, ka tiem 2pastāvīgajiem lasītājiem (māsa un māsa, jo viņa tagad ir jaunā māmiņa un nav, ko darīt) manis nav pārāk pietrūcis. Vismaz sev es neesmu pietrūkusi. Heh. Šitas bija smieklīgi, ja, pasmejieties. (:
Punkts viens – eksāmeni nāk ar lielu steigu (šajā brīdī māsa gan jau, ka ir paspējusi trīsreiz pajautāt kādēļ negatavojos eksāmeniem un pakrist man normāli uz nerviem, bet tas nekas, es viņai to piedodu) un jau trešdien jums ir jātur īkšķi par mani angļu valodā. Es gan rakstīšu, gan runāšu tajā pašā dienā, jo domāju, ka nav nekādas starpības kurā no dienām runāšu. Visvairāk jau tādēļ, ka esmu diezgan labi sagatavojusies runājamai daļai, zinu savus topikiņus, zinu kā jārunā ar intervētāju, zinu cik skaisti man jāizskatās un cik reizes jaiebliež tekstā leģenādarais “I personally believe…” heh.
Bet vispār tā gatavošanās eksāmeniem ir traumējoša. Nopietni. Šodien pildīju kādu vecu eksāmenu un tas bija tik neeeepatīkami. Okok, pēc tam izlaboju un lasīšanas/rakstīšanas daļā kopumā bija tikai divas kļūdas, kas tādam eksāmenam ir samērā labi, bet tomēr ir tā pirmseksāmena/tūlīt vemšu/nenāk miegs/brain damage sajūta, kas neeeeliek miera.
Bet jūs turiet īkšķus, ja? (:
Es, starp citu, biju nenormāli stilīgajā, vienkārši “akmansdievs, cik šeit ir normālāki cilvēki nekā citur un Latvijas izklaides Olimpa kalns” “Pienā” un turpmāk tur mani atradīsiet tiiiikai tad, ja tur atkal spēlēs Rūdis, kurš mani, starp citu, bija ielicis sarakstā tādēļ biju stilīgākā beibe ciemā (protams, ja neskaita tos, kuri tur jau ir kā mēbeles un Ella). Mazliet par daudz jūtams “skaties, skaaaaties uz mani, maaaaniiii! Lūūūdzu! Ok, tu skaties? Ja? Nu tad tagad es uzbliezīšu savu ledusaukstāskucesseju un būšu alternatīva” Jā, es skatos arī uz tevi Ella.
Tiesa gan – man piesējās lesbiete, tādēļ es domāju, ka vakars bija pavadīts ļoti produktīvi. Turklāt, atnāca mans smukais kaimiņš (otrs smukais kaimiņš, kurš nav mans kaimiņš, bet vienkārši ir manā rajonā bieži un tad mēs sasmaidāmies un iepazināmies, bet es viņu uzmetu un man bija kauns, bet tagad viss ir bumbās un mēs esam gandrīz takā pāris jau nu nē, bet tā kā ballīšu dalītāji jau nu gan), man izmaksāja pāris dzērienus vīrieši labos gados (Nooot gonna have seeex with youuu, thank you very much), satiku vecus paziņas, un didammdidammm, ja to sauc par “zelta jaunatni”, tad es esmu Makgaivers un Makgaivers jau nu es neesmu, bet maza lapsa gan. Tiesa gan – lēts alkohols, normāls vietas daudzums un kopumā bija forši, tādēļ tagad sāku domāt, ka varbūt kādreiz tur vēl aiziešu. Protams, ja tikšu iekšā, jo esmu vienkārša mirstīgā un izskatījās, ka iekšā laidējs, kurš vispār ir mazliet slavens, bet atgādina rūķi, centās veidot mākslīgu rindu un nelaist nevienu iekšā brīžos, kad vieta ir samērā tukša un salaist gaziiiljonu iekšā, kad viss ir pilns un tu stāvi pie bāra, bet vīrietis aiz muguras domā, ka jums ir sekss.
Ai, labi.
Davai, es eju atpūsties un morāli gatavoties rītdienas trīs fantastiskām konsultācijām.
Vēl, es gribētu iztekt līdzjūtību klasesbiedrenei ar kaķīša zaudēšanu. Fēlikss paliks mūsu atmiņā kā fantastisks kaķis, kurš nav pat salīdzināms ar citiem. Kretīnam, kurš viņu notrieca – ja es tevi, suka, atradīšu, bļe, kājas izraušu, nožēlojamais, staigājošais mironi!!! Kurš prātā nepilnvērtīgs kuces dēls atļaujas atstāt mazu, neaizsargātu, sāpinātu kaķēnu uz ceļa? Kropli, ceru, ka tev netikai kājas nopūs, bet arī ar riteni piecreiz pārbrauks un sadragās, tad tu zināsi kā atstāt sadragātu dzīvnieciņu uz ceļa, bļeeeeeeeee!
Thank you and good night,
Dusmīgā, nervozā, skumjā Lapsa.
