Neverending stoooryyyy, joprojām mīlu savus kaimiņus. (:

Ieskats Bildes2009 jauno grupu/veterānu koncertā.

Brīdinu – nav ne kripatiņas par mūziku (varbūt tikai mazliet). Vairāk sniedzu ieskatu par pasākumu kopumā un izvērtēju katru grupu pēc man vien zināmiem kritērijiem (smuki dejo, uzvedas tizli, Liene Šomase piedalās priekšnesumā, etc).

Čau!

Biju “Bildēs2009″, patika, bija forši. Sāk jau veidoties tradīcija kādā sastāvā mēs apmeklējam bildes un man ir jāsaka, ka tas mani ļoti apmierina. (:

Es izdomāju, ka varbūt ir jāsniedz ieskats par jauno/veco grupu koncertu, kas bija pārsteigumiem bagāts (vai vismaz mī šokā, ka Guntars Račš joprojām eksistē un ir funkcionēt spējīgs, UN izskatās tāpat kā pirms daudz gadiem).

Nu tad sākam.

Pasākumu vadīja Andris Freidenfelds (ar diezgan lieliskām kurpēm, may I add) un tas sākās ar ģenerālsponsora “Elektrolux” dāvanu Bildēm – 5 dejotāju nemākulīgu priekšnesumu Queen – I want to break free pavadījumā. Pamatojums kādēļ vajadzēja bojāt tik labu dziesmu un rādīt putekļusūcēju deju, kas izskatījās vēl sliktāka nekā vairums aerobikas festivālu priekšnesumu pamatskolās – tieši Elektrolux putekļusūcējs tika izmantots oriģinālajā video. Jebkurā gadījumā, dejotājas bija tiešām nebaudāmas un viņu vietā es kaunētos.

Pirmā uzstājas grupa Baobabs ar Ievu Akurāteri. Tīri simpātiski, es jums teikšu. Patīkama mūziciņa, mazliet atsit kaut kādu folkmūziku, Ieva bija totāli savā elementā un izskatījās, ka atrodas pilnīgi citā pasaulē. Ieteikums Baobaba solistei – nevilkt plandošu kreklu, kas izskatās pēc mirguļojošām sūnām. Sooo last…never, actually.

Nākamie – MonkeyRocks! Pirmo reizi dzirdēju un esmu tik priecīga. Nu tik labi, nu tiktiktik labi! Izskatās, ka vidējais vecums ir maksimums 14, bet nu puikas laida tāāāādus ģitārsprādzienus, ka noteikti varētu uzstāties ar lielām zvaigznēm kopā. Tik ilgi, skaisti, virtuozi izstrādātas skaņas, ka es praktiski beidzos nost no enerģijas. Viņi izpildīja TāTāTā “Tu esi dinamtīts” kopā ar Arti Dvarionas, kurš bija īss un aktīvs. Principā, ja viņam nebūtu bārdiņas un augstpapēžu kovbojzābaki (tu, mazais, Prince kopētāj, tu ) pilnīgi varētu būt Monkeyrocks dalībnieks, bet liela uzslava tam kā viņš uzstājas. Nu sanāk viņam gan kontaktiņš ar publiku, gan smuki dziedāt. Šis noteikti ir viens no vakara labākajiem priekšnesumiem, oujēēēsjēēēsjēēēēs.

Trešie, Kārlis no “Dzeguzītes”, jeb kā viņu dēvē parastā tauta, kas nav viņa kaislīgākie fani – Kaža. Ar grupu Kaža. No sākuma sapratu, ka viņi būs gan jaunie, gan veterāni, jo Kaža tomēr ir ilgi uz tās skatuves pastāvējis, ja, bet izrādījās, ka viņu guru ir Guntars Račš (tad es mazliet vīlos, jo būtu bijis baigi feini, ja parādītos Valters vai vismaz “pats gaspaģin māēsķra Rajmonds Paulisa” , bet, kas ta’ tev dos, vaine). Izpildīja dziesmu, kura simbolizē Guntara esību Latvijas mūzikas apritē – “Kas to būtu domājis, piedzimu PSRS, dzīvoju LV”, vai kas tamlīdzīgs. Lai nu kā, pilnīgi Kaža un grupa Kaža (vai Kaža un grupa? Vai grupa Kaža un Kažas grupa?) nav pilnīgi zemē metama. Vienīgā lieta, kas man galīgi nepatika -> Jūs gan jau zināt to teoriju, ka tas kā mūziķi savelk seju, spēlējot ģitāru, tiek saukts arī par viņu “sex-face”, jo it kā tas sasprindzinājums un koncentrēšanās varētu būt identiska tai, kas kopošanās akta laikā. Man ļoti nepatīk, ka es atcerējos šo domu tieši Kažas priekšnesuma laikā, jo viņš ļoooooti izrādīja emocijas, spēlējot savu ģitāru un tad es jutos nepatīkami un neveikli.

Ceturtie, Maia’s Marvelous, kas būtu baigi feini, ja ne soliste, jo viņa bija tāda pārāk “woowwoowoow, man te neeenormāli patīk, squee” iekāpusi. Tiesa gan, salīdzinot ar Sol Luna solisti, kura uzvedās tā it kā būtu bijusi Skolēnu pils teātra studijas “Zīļuks” goda biedre un līdere, tie vēl bija ziediņi. Atgriežoties pie Maia’s Marvelous – patīkami kopumā. Dziedāja kopā ar Jay Stiver (pieteica gan kā Jāni Stībeli, bet Fredis kaut ko tur galīgi bija sajaucis, jo viņu sauc DžejSķiver).

Nākamie – grupa Blackout, kuri spēlē samērā agresīvu rokmūziku ar daudz miesu un matiem. Ļoti daudz matiem. Viņu bundzinieks bija vienkārši monstrāli enerģisks un satrieca mani līdz pamatiem. Pat vairāk nekā tas, ka Blackout bija izvēlējušies dziedāt kopā ar (ZVAIGZNIIIIIII! *parādās Reiniks un Feldmane, krīt konfeti un solārija krēmu lietus) Lieni Šomasi. Protams, ir skaidrs, ka tas bija domāts kā ElGrande pārsteiguma efekts, bet teikšu godīgi – varēja labāk. Varēja tomēr Lienītei pateikt, lai paliek Liene un necenšas kratīt matus, ja ir uz augstiem papēžiem un izskatās, ka pēc tam ir gatava nokrist un sapīties savās smukajās harēmbiksēs, kurās, iespējams, varētu mitināties arī mazs dzīvnieks. Jebkurā gadījumā Blackout bija ļoti patīkami tieši enerģijas dēļ.

Tad bija tās dvīnītes Ana un Katrīne, kas uzstājas visos iespējamos pasākumos, bet galīgi nebija interesanti. Nu VISPĀR. Tā, ka nu kamōn. Saģērbušās pārāk BikBok satiek Zaru un izlemj radīt kaut ko līdzīgu Rihannai, bet Latvijas apstākļiem atbilstošu. Patīkamākais, ka meitenēm ir kvalitatīvi, skaisti, blondi, gari mati. Tiešām patika. Dziedāja kopā ar Surgoftu, kas arī nebija interesanti, līdz brīdim, kad uz skatuves parādījās 5 karsējmeitenes, kurām blakus pat Aggressive izskatītos pēc profesionālēm. Šausmas. PILNĪGI nesinhronas kustības, PILNĪGI mēslā koordinācija, PILNĪGI sēdējām ar acīm ciet un bija līdzīgi kā ar Kažu tikai tajā posmā, kad ieraugi autoavāriju un aizspied acis, jo visur ir smadzenes un tas ir pretīgi, bet tu gribi redzēt vai kāds nav palicis dzīvs vai arī tu vienkārši esi ziņkārīgais kāda autobusā.

Sestās, grupa Sus dungo. Visas vienas vienīgas meitenes. Kādas septiņas vai astoņas. Uzstājās kopā ar Māru Upmani un izpildīja turpmākos desmit gadus aktuālo izlaiduma dziesmu “Ti-ci sev un es arī, ticu teev, ro-ku dod un tik da-ri, mēs kopā varam”      . Meitenēm smuki sanāca, gandrīz apraudājos kādas piecas reizes, jo tomēr baigi emocionāli, ja daudz sieviešu kopā izpilda šo dziesmu un, ja tā ir arī tava izlaiduma dziesma. Ehhh, pilnīgi tagad jāpaklausās nelegāli internetā lejupielādētā, pirātiskā dziesmas versija.

Nr7 ir kaut kas no Liepājas, ja nemaldos – Liepājas puiši. Es vienkārši joprojām biju tajā “Ti-ci sev un es arī” emocionālajā iekāpusi un galīgi netiku ārā. Dziedāja kopā ar Andri Ērgli (cerēju, ka viņš uzripos uz skatuves un no griestiem nolaidīsies sirdis un dūjas lidos, bet nooope), kurš tēloja skarbu vīrieti un dziedāja īstu vīru roku. Tiesa gan tiem puišiem vairāk būtu piestāvējis Andris Kivičs, bet viņš gan jau, ka bija aizņemts, precoties vai šķiroties ar kārtējo upuri (lasi par to jaunākajās VZ. Čuris Millers noteikti būs ielicis kādu rakstiņu), tomēr, jāsaka atklāti – Liepājnieku solists izskatās, ka vēlas sasniegt Kiviča fizisko skaistumu un liriku meistara spējas. Lai viņiem veicas. [EDIT]: grupas nosaukums ir Deep Silence. Gah. Varēja jau kaut ko interesantāku, manuprāt.

Pēc tam sekoja Restauratori ar Juri Kaukuli (tas, kas Dzelzs vilkā un izskatās pēc tievāka Aleksandra Čaka, betbez tā ģēnija pakalniņa uz galvas), kurš izpildīja savu “esmu trrraks, esmu trrrraks, skaties manās trrrrakajās acīs un vēl es māku kustēties kā tārps, skaties kā mani gurni tevi hipnotizēēēēē” deju. Visnotaļ pozitīvi. Grupa esot internacionāla, jo ir cilvēki no Daugavpils un kāds, kurš runāja angliski. Centās iekustināt publiku ar “when I say baigi, you say – forši!”. Nu forši.

Devītie – vakara nagliņas – Drums Clinic. Fantastiski, izcili un vienkārši vakara bomba! Ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti entuziasma pilni zēni (tiešām zēni. Visi tā ap 14, vecākajam varētu būt vairāk), kas izpilda visādus brīnumus uz sitamām lietām, a-la – bungas, kastes, timpāns, Liene Šomase, kura piebiedrojās viņiem uz skatuves ar jaunām kurpītēm (liela kļūda, iepriekšējās bija totāli smukākas, lai gan arī šīs nebija sliktas, tomēr man pirmās patika vairāk). Viņa gan uzvedās neadekvāti savam vecumam, domājot, ka puikas ir pavisam mazi un tādēļ darīja tās bērnudārza audzinātājas/mammas lietas, kad viņas pārāk uzsver savas grimases, sarauc pieres, smaida, uķiķuķipē.

Desmitie, manā draugu lokā visnotaļ populārā un aktuālā grupa (jo viņi ir pazīstami un tad tiek reklamēti visās malās) Acid Rain, kurus dzirdēju pirmoreiz un man ir noteikti jāpasaka Mārai, lai viņa pasaka, ka viņi bija super-puper labi. Nopietni. Tik brīvi un atvērti – no viņiem staro tas, ka patīk darīt mūziku un batikoti krekli. Tiešām, tiešām, esmu ļoti patīkami pārsteigta un vēlētos dzirdēt vēl. Izskatījās gan, ka mazliet LSD vai vismaz varavīksni saēdušies pirms tam, bet bija, nu godīgi, baudāmi un ļoti patīkami. Iesaku paklausīties.

11 – grupa Blueprint ar mazu, mazu sievietīti priekšgalā. Uzstājās kopā ar Žildi. Nekā īpaša.

Grupa, kauri uzstājās divpadsmitie – Da’ba. Mēslā slikti. Viena no tām grupām, kas liek skatīties tālumā un vēlēties kaut laiks spētu virzīties ātrāk. Ar viņiem kopā dziedāja tā pshyco woman ar savu grupu Crowd, kas situāciju, protams, padarīja vēl piecreiz sliktāku. Fredim viņi stāstīja, ka spēlējot eko-filozofisku mūziku. Eko-filozofija my ass. Kā būtu, ja jūs nedarītu nepatīkamu mūziku un vienkārši ietu pīt klūgas un vīt pastalas, a? Un vispār – viena no retajām grupām, kur visi grupas dalībnieki izskatījās katrs no pilnīgi citas pasaules, sanākuši kopā paspēlēt.

Pēc tam sekoja Edža un niknie, kuri pasauca talkā Fredi. Visnotaļ patīkamas pārmaiņas pēc iepriekšējām šausmām. Izpildīja vienu, vienīgu dziesmiņu par Vilni.

Nākamie, jeb velna ducis, jeb 13, jeb tie, kurus varētu nolīgt par kāzu muzikantiem, grupa Enduring memories, kas uzstājās kopā ar Kasparu no GainFast. Smieklīgi, ka tieši viņš izrādījās tas puisis, kurš sēdēja divas rindas pirms manis un dziedāja visām dziesmām līdzi (draudzīgs padoms, mazo, saldo puisēn – nedziedi, ja nezini vārdus, citādāk izskaties pēc liela neveiksminieka un cilvēkiem tu nepatīc). Grupa bija noooorm. Uz viņu koncertu gan es neietu, pat, ja man piesolītu biļetītes. Nene.

Grupa Into one vai in21 vai vēl kaut kā citādāk, bet es pat neesmu ieinteresēta meklēt internetā. Uzstājās kopā ar ļoti labā formā esošo Normundu Rutuli. Diemžēl abas grupas dalībnieces izjuta spēcīgu tieksmi tēlot, ka viņām nu neeenormāli patīk atrasties uz skatuves (vai arī totāli salietojušās kaut kādas trakas narkotikas) un visu laiku rādīja savas lielākās smaida sejas un nenormāli aktīvi kustējās, tomēr ar nožēlu jāsaka, ka vienai no dziedātājām kustības bija diezgan kokainas un viņa visu laiku turēja roku tā ir kā viņai būtu kāds pateicis, ka staigāt ar paceltām rokām ir the shit. Dziesmas so-so. Ar Normundu viss tomēr skan labāk. (:

Nākamie, piecpadsmitie, grupa Laikā pirms, kuri dziedāja kopā ar G.Veitu no Credo. Nekas īpašs. Veits joprojām ādas jakā ar košļeni mutē.

Solluna, kas uzstājās ar 16. kārtas numuriņu. Forši redzēt sejas no manas bijušās skolas, bet es biju gaidījusi ko labāku. Soliste izskatījās kā pilnīgi teātra pulciņā iekāpusi un ar savām grimasēm biedēja manus blakussēdētājus. Viens no ģitāristiem vēlējās izskatīties pēc Slash (Guns’n'roses, murmuli) un izvēlējās satīties šallē un nosegt pēc iespējas vairāk sejas ar matiem un cepuri. Lai nebūtu tik uzkrītoši, viņam vismaz nebija cilindrs (to šovakar uzvilkt bija izvēlējies otrs grupas biedrs). Principā bija paredzēts, ka uzstāsies kopā ar Ingu Ulmani (viņš taču nav Inguss, vai ne?), bet viņš nebija ieradies.

Vakara, diemžēl, nepatīkamākā grupa – Livido, kopā ar Mārtiņu Freimani, izskatījās, ka pirms tam normāli iedzēruši Mārtiņa balzāmiņu ar upeņu suliņu. Brr. Ne-pa-tī-ka-mi ir īstais vārds viņu priekšnesumiem (un nevis tikai tādēļ, ka tur bija Freimanis, ja). Ir acīmredzams, ka Livido solists ir ietekmējies no Freimaņa cik vien spēj – sākot ar slikto gaumi un kustībām līdz triviālajām dziesmiņām. Esmu gan pārsteigta, ka ne reizi neviens no viņiem neiepina dziesmā “šalalalāāaāā”. Acīmredzot, tā vairs dara tikai heteroseksuālie vai garīgi stabilie.

Tramplīni un Ingus Baukše…Bauške…(ŠĶIŅĶIS) BauŠĶenieks. Diezgan smuki, es jums teikšu. Daudz mūziķu uz skatuves, kas vienmēr ir interesanti un mani ļoti iepriecināja.

Tas arī viss. Atgādināšu, ka nevēlējos te ļoti iztirzāt mūziku, jo neesmu mūzikas kritiķis. Es aprobežojos ar “nu, vot šitas gan bija baigi smuki un reāli patika dūdu skaņas” un “kas tas par mēslu. NĀKAMO!!!” Vienkārši nejūtos pietiekami kompetenta šajā jomā. Grupu vērtējumi dziļi subjektīvi, žēl, ja kādam no lasītājiem tas, kā esmu paudusi savas domas un iespaidus, dur dziļi sirsniņā un liek dusmās rakstīt “Nedirs uz Zīļuku! Es tur aizvadīju savas dzīves labākos gadus!” Atvainojos, ja tas sagādā lielus pārdzīvojumus, bet es zinu, kas esat lieli bērni un tiksiet galā. Ticu arī, ka kāda no manis peltajām grupām varētu būt laba, bet tas divu dziesmu sniegums mani apmierināja tikai tādā līmenī, kādu to varat lasīt šeit. Ja bijāt Bildēs, droši rakstiet arī savus iespaidus un pārdomas, tie gan mani interesē. Es gan nezinu kāpēc, bet interesē.

Bučiņas un priecīgus Ziemassvētkus, ja nu atkal šeit kādu ilgāku laiku neierakstu, kseksekse.

Principā, varētu tuvākajā laikā pastāstīt par to kā iekaroju atkal Cēsis, bet šoreiz tā nopietni iekaroju, jo biju vēsturiskā izpētes braucienā, bet par to tad labāk nākamreiz.

Mūžam mazliet mīlot,

Vulpus Vulpus.