Wishful thinking

 

Čau!

Es te gribēju tā bišķīt pasmieties. Par ko? Par draugu horoskopiem, protams. Man, piemēram, šodien rakstīts 

“Vēzis:

Viena no veiksmīgākajām nedēļas dienām, kad var veltīt sevi pilnībā mīlestībai. Nejaukt to tikai ar materiālām vērtībām. “

Khikhikhi

Čau!

Es rakstu konspektu par U.Eko. Principā viens no visnejēdzīgākajiem mājasdarbiem visā pasaulē, iekļaujot arī vidusskolu un pamatskolu, tādēļ es nespēju īsti koncentrēties. Tā nu es garlaicības mākta apskatījos statistiku un ļoti sirsnīgi sasmējos par to kā esmu atrasta meklētājos. “Video kā bučojas” ir atvedis tieši pie manis. Zaķēn, es nezinu kādēļ meklē šādus video, bet tas ir visu laiku mīļākais meklējums pasaulē. Pat izkonkurē  manu iepriekšējo favorītu – “kāds bija maza Krišjāņa mīļvārdiņš?”

Jūs esat forši, nu.

Pat manas vilnas zeķes vēlas uzvilkt vilnas zeķes

Howdy hooow.

Ir klāt rudens (žēl, ka nav ridens, jo tad es varētu sarīmēt ar vārdu dibens, bet tagad sanāk vien gludens un tas ne pēc kā neizklausās), kas ir diezgan forši – varēs atkal, naktī nākot mājās no ballītes,  pagulēt uz zāles pie Raiņa pieminekļa un smieties par to kā otrs iemetas lapu kaudzē un tur vārtās.

Stulbā lieta rudenī, kas īpaši aktuāla man ir šogad – FUCKING AUKSTI, BĻE!

Nē, nopietni,kur ir siltums?! Parasti nav tik auksti oktobrī. Jā, varbūt no rīta, ejot uz skolu, mazliet nosalsti un tādas lietiņas, bet nu, kas te notiek? Mī šokā. Nepietiek ar to, ka pērnziem (haha, pērn) es staigāju plānā mētelītī un man nebija auksti. Tagad es apsveru iegādāties polārjaku no nenormāli daudz dzīvnieku ādām un pieprasīt, lai tur piešuj klāt arī kādu cilvēku! Auksti, auksti, auksti. Vēl es ļoti sašutinājos, kad šodien iznācu no savas fakultātes (kur man iet bitchin, pelnu labas atzīmes, patīk mācīties, nogurstu, blablabla) – ārā ir siltāks nekā iekšā. Labi, es saprotu, ka mums tuvumā ir Ebreju iela (Nopietni. Vakar meklēju īsāko ceļu uz skolu. Galīgi sasmējos) un viņi ir savākuši visas pasaules siltumu, bet es ļoti, ļoti nosalu kabinetos un atkal sāku šņaukāties, kas vispār nav patīkami. Jau pirms divām nedēļām staigāju, peldēdamās degunpilienos un aprakusies salvešu kalnos. Pē.

Man ir aizdomas, ka kaimiņi ir atvēruši kaut kādu psihu reiva klubu. Nopietni. Tik daudz trakas mūzikas nevar būt vienkārša sagadīšanās un slikta mūzikas gaume.

Kā aktuālākos (tos, kas skan daaaaaudz) piemērus vēlētos minēt šos:

Bailandoo, bailandoo, FML

Coco Jambo

Un, protams, šis Take That – Relight My fire

Tas tā – īss ieskats, jo man sagribējās kaut ko ierakstīt. (:

Suck your lemonaaaade

Planet Funk – Lemonade. Jau otro dienu nepārtraukti skan galvā un tas viss pateicoties tam trompetistam. Gah!

TOKIO HOTEL RĪGĀ!!!

čau.

Es sapratu kādēļ es te tik maz rakstu – jo:

1) pavadu maz laika pie datora (izņemot draugus, skype un bišķi youtube un vimeo), jo es paralēli daru daudz citu lietu. Viena no manām mīļākajām – lasīšana, oujēēēēēah! Es beidzot varu nelasīt tikai obligāto literatūru (neobligātās grāmatas tomēr ir kaut mazākajā mērā bijušas saistītas ar ieteicamo literatūru, kas manā skolā ir obligāta, vai arī vienkārši nav tikušas līdz galam izbaudītas, vai arī es aizmirstu, kas tajās noticis, jo pa galvu dzīvojas Upīts, Vonnegūts, Rainis un viņa faniņi) and I’m lovin’ it. <- hello, esmu veiksmīga mārketinga upuris (:

Ķeriet lapsu aiz astes

Mīliet gudros un svētos, Ō, Prāta Vētra. (:

Kādēļ man ir jābūt tik bezrūpīgai un jākrāj nekārtība, ka brīdī, kad saprotu, ka ir par traku, vienu istabas stūri cenšos atbrīvot no drēbju kalna veselu stundu?! Kādēļ es neesmu no tām nenormāli kārtīgajām, pedantiskajām būtnēm savā istabā?
Tas vispār dīvaini – es dzīvoju nekārtīgā istabā, bet es nevaru izturēt nekārtību citu mājās. Džīzasfakinkraist! Es pievēršu uzmanību nenoslaucītiem radiatoriem un šķībi novietotiem skapīšiem, bet mājās, puse manas gultas ir noklāta ar kosmētiku un grāmatām. Aaaaaargh! >_<

Glāsmains

Ques que ’sup, bitchez?

Tā, es te mazliet iekāpšu sievišķīgumā. Brīdinu – būs spiedzieni, kleitiņas, kosmētika, 8.marts, blablablablavagīnas.

Mīlestības horoskops

Es esmu palaidusies slinkumā un šeit nerakstu tik bieži kā vajadzētu.

Elektronik-supersonik, bičež, man bija sagatavots samērā garš tekstiņš par manu mīļoto, bet uzkārās wordpress un darīja mani nelaimīgu. Vēl es gribēju jums pastāstīt, ka man patīk māsas bēbītis, jo viņš ir baigi foršs.

Fuck you very much

Čau!

Es jau varētu atvainoties, ka šeit pēdējā laikā neko neraksu, bet es to nedarīšu, jo tam nav nekādas jēgas un vajadzības. Ja kāds no tiem 5 cilvēkiem, kas iek0mentee manu dienasgraahmatinjuu jūtas aizskarts – my apologies.

Punkts viens – man ļoti sāp kakls jau pārāk ilgu laiku, kas lika man sevi piespiest aiziet pie LORa, kura paskatījās man kaklā, pajūsminājās par to, ka man esot “nu pavisam skaisti zobiņi”, iebrēcās, ka “Mīļa mēitennē – tev pavisam groniskās mandelles”. Kaut kāds slāvu akcents viņai, vai vismaz lietuviešu bija. Nu, viena no tām tautām ar nesmukajām valodām. Krievu gan diezgan smuki vispār izklausās, bet par to nerunāsim.

Man esot hroniskas mandeles, iekaisusi rīkle un kādu laiku korī es nedrīkstot dziedāt. O_o Žēl, es tieši biju domājusi sacensties ar Prāta Vētru nominācijās “gada šlāgeris”, “gada pops”, “gada roks”, “gada sieviete sportā” un visās pārējās, jo latviešiem Prāta Vētra ir the shit visās dzīves jomās. Ja varētu, Renāru Kauperu gan jau, ka ievēlētu par Mr.Prezident of ze jēr un Raimonds Pauls sastādītu Ministru kabinetu.

Vispār, jūs zinājāt, ka Začam (feisā variet atrast zem segvārda “Da_Prezidunt”)  ir tiesības iesniegt likumprojektus? Nu, gan jau, ka daļa no jums to zināja, bet ja nē – vienalga. Tātad, mani šī viņa spēja (visiem supervaroņiem ir spējas) sajūsmina! Es pilnīgi varu iedomāties kā viņš ierodas Saeimā, sasaucis ārkārtas sēdi un saka tā: “Šodien, es, Valsts prezidents, pilnu atbildības sajūtas sajūtu sajūtot, esmu pulcinājis jūs šeit, lai pasludinātu visas turpmākās piektdienas par CASUAL FRIDAYS!!! Tas nozīmē, ka piektdienās atteiksimies no formālā ģerbšanās stila – varēsiet ierasties tīkliņtopos, jā, es skatos uz tevi, Marek, un ādenēs. Manuprāt, tas saliedēs mūsu kolektīvu un neformālā gaisotne palīdzēs stiprināt komandas garu. Vēl, ņemot vērā situāciju piensaimniecībā, kad Rīgas Piensaimnieks neiepērk tik daudz piena no zemniekiem, jo to nav, kur izlietot, es, Valdis EFFFIN Zatlers, pieprasu Saeimas kafitērijas lēdijām desertos izmantot vairāk piena. Atļaušos citēt dzejnieka vārdiem:

Tāpēc draugi katru dienu/Reizi dienā dzersim pienu/ Cerēsim tas palīdzēs/ Visās likstās, ķibelēs. VISI KOPĀĀ! “

Tad Valdiņš metas kaislīgā lambadā ar Lilitu (jo viņi gāja dejošanas kursos un ir tač jāparāda, kur nodokļu maksātāju naudu izlietoja), no tablo nolaižas Feldmane un Reinix, kuri paziņo, ka šovs var sākties un Māris Zanders sāk nest iekšā sponsoru dāvanas, kas palikušas no Erota – pletnītes, lateksa kostīmiņus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Ai, neņemiet mani galvā, man ir uznācis luņojamais.

Bet vispār, es varētu būt laba ballīšu organizatore vai prezidente. Jo man sanāk foršas ballītes .. vai arī valsts vadīšana. Hey, sliktāk jau vairs nekļūtu, ne?