Грязные шлюшки, tiks sodītas. Mammas viņu arī tiks sodītas.

ĶIEĢELIS!!! LOGS!!! TELE2!!! KOOO! KAAAAS?!!! STENDZENIEXXX?!!

Stulbeņi visi, tikai ne Tele2. 

Take a chance you stupid hoe

Čau!

Es taču teicu, ka neuzrakstīšu laikā.:)

Nujā, man vispār nav iedvesmas pabeigt to rakstu un tā, BET šodien esmu apņēmusies ierakstīt vismaz kaut ko, jo te neesmu bijusi jau kādu laiciņu un šovakar noraidu visas iespējamās ballītes, kas nozīmē, ka man ir brīvs laiks. Kādēļ es atsaku ballīšu piedāvājumiem? Diezgan vienkārši – esmu pāāāārgurusi, mācoties savā lieliskajā SZF.

Man ļoti, ļoti, ļoti patīk mācīties. Pirmo reizi mūžā es izjūtu tādu prieku mācoties, ejot uz skolu. Ja man vidusskolā šķita, ka ir norm un tās pāris puslīdz interesantās stundas atsver visas nenormāli garlaicīgās, kurās sēdi un vēlies sevi nogalināt tīri tā iemesla dēļ lai izbeigtu mocības un varbūt pat padarītu klasesbiedriem interesantākas pāris minūtes. Universitātē, salīdzinoši, ir tiiiiiiik interesanti (ok, izņemot Ievadu studijās un pētniecībā, kura pirmo daļu mācīja traks buldogs, bet tagad ir tā ragana, kas plānoja nogalināt Sniegbaltīti un visticamāk centās nogarlaikot līdz nāvei), ka es eju uz lekcijām ar prieku, sēžu pusotru stundu pierakstot, klausoties un klusībā laiku pa laiciņam priecājoties, ka ir forši. Var arī redzēt, ka pasniedzēji nāk apmierināti, zinot,ka māca cilvēkus, kuriem tas interesē, nevis trakas mātītes ar metāla penāļiem, kurus sit pret galdu tā, ka man sāk sāpēt galva.

UN man tomēr ir diezgan forši kursabiedri. Mana grupa, piemēram, ir diezgan izdevusies (labi,  ir kursā tāds blondo “es nevaru aizvērt savu muti, HAHAHAHAHAHAAHHAHAHAHAHA” gals, kuram man gribētos reizēm uzšaut un pateikt, lai beidz rēkt kā histēriski, appīpējušies kāmju mazuļi ar runas defektiem, jo vienai no viņām ir tiešām diezgan drausmīgi, drausmīgi smiekli. Tā, ka es nobīstos. O_O), visi ir diezgan draudzīgi, izpalīdzīgi un atraktīvi. Man ir ļoti, ļoti forša sēdēšanas grupiņa lielajās auditorijās, ne-grupu nodarbībās. Ceru, ka tā būs arī turpmāk. Vispār ir pāris ļoti spilgtu personību, kas ir hiperaktīvi un ir paspējuši iesaistīties jau piiiilnīgi visās aktivitātēs, bet es cenšos vēl valdīties un esmu pieteikusies tikai debašu klubā. Mhm. (:

Vatsoevā, lai jums forši iet, es te kādreiz atnākšu vēl pasēdēt.

Čau, mazie un visi mani Krišjāņi. (: Vispār, diezgan interesanti. Apmēram divu gadu laikā uzmeklē un socializējas ar mani dažādu kalibru Krišjāņi, tomēr viņos visos ir kaut kas līdzīgs – samērā gari (lai gan man visi cilvēki šķiet gari O_o), blondīgsnēji, ar diezgan labu humorizjūtu un īpatnēju domāšanu. Kaut kāds lāsts vai kas tamlīdzīgs, bet es jau nesūdzos. Viņi man tādi diezgan feini pagadījušies.

Suck your lemonaaaade

Planet Funk – Lemonade. Jau otro dienu nepārtraukti skan galvā un tas viss pateicoties tam trompetistam. Gah!

Patīk bučoties

Čau

Ziniet, pat ja man reizēm nepatīk mana klase, jo mēs esam 24 meitenes un 3 puiši (humanitārā. literatūra un valodas.), es reizēm tomēr galīgi sapriecājos, ka mācos tieši ar viņiem. Pašreizējais prieka iemesls – klases pēdējā ekskursija (kas ar vidusskolas klasi pārsvarā izpaužas kā aizbraukšana uz kādu kempingu un tad sauļošanās, pabraukāšana ar riteņiem, laivām, etc. Bondings un tīmbildings, ja varētu tā teikt.) tiek rīkota viesu namā, kur ir pieejamas lamas un solārijs (NAFIG?!). Vienkārši cik stilīgi ir tas?! ^__^

Un ar lamām es nedomāju, ka atnāk speciāli noalgots vīritis darba kostīmā un sāk tevi lamāt, bet lamas kā dzīvinieciņi! ^__^

Protams, ka es pat tām tuvumā neiešu – smird, ir neaprēķināmas un tāpat kā kamieļi spļauj virsū pilnīgi visam pasaulē, bet lamas tomēr ir nenormāli stilīgas.

Tieši tik stilīgas, lai par tām būtu sarakstīta dziesmiņa. ^_^

TIKAI visforšākā dziesma pasaulē, kura pirms gada bija manā galvā, nepārspīlējot uz nedēļu, un visiem nācās klausīties, kā es to nemitīgi dungoju. Ha!

Bučuki.

Mazā Lama Lapsa.

P.s. Kā tev šķiet, kas man tagad skan galvā un, ko svinīgi apņemos atkal visiem dziedāt? (:

I don’t know what you want from me, but I know that you know that I gotta make it FUNKEEEEEH!

Hola Amigooos!

Es atkal te ļoti maz rakstu, bet nav tā, ka jūs to spētu īpaši ietkmēt, vai ne? kseksekse.

Īss ieskats šajā ierakstiņā – skola, “Jaunaltvijas dibināšana”, bēbīši, lolisms.

Par to, ko solīju. LMC.

Viss tālākais info ņemts no LMC mājaslapas. Lūdzu, mazie. Es tikmēr turpinu ļaut vienam indivīdam sev pierunāt pilnas ausis un murrrāt labpatikā. ^.^

Es atkārtošos.

Tas nav zelts, tā pat nav bronza!

Es esmu nenormāli nogurusi. Vecākiem kaut kāds “atjaunojam veco mīlestību” un aizbrauca prom, mājās nebūs. Es tik ļoti gribētu izbaudīt šo laiku, bet nē – ir skola. Ir visādi darbi.  Ir visādi cilvēki. Ir visādi tre(n?)niņi. Ir visādas izstādes. Ir visādi koncerti. Ir visādas ballītes. Ir visādas ziepes. Ir visādas dāvanas. Ir visādi skaistumkopšanas pakalpojumi. Un tava māte.

Es esmu tik aizņemta, ka ir jāplāno laiks, lai atpūstos, kas tās par nedzirdētām muļķībām? Ja to sauc par pieaugušo dzīvi, tad fak jū hārd, es gribu būt Pīters Pens.

Bet es pašlaik ķeršos klāt latviešu valodai, jo matemātika ir izpildīta, arī vācu valodas superīgā krustvārdu mīkla ir pabeigta, atliek tikai vēsture un engliš šprehen… vajadzētu arī vēsturi uz 3dienu jau pamācīties, bet es nevaru.

Divpadsmitā klase, šķiet, tiks pabeigta diezgan ļoti labi – pat matemātika, mans klupšanas akmentiņš dzīves kurpītē.

Čau!

Un tas jaunais dizainiņš drīz būs. ^_^

p.s.

Jau trešo reizi mani nosauc par brīnumu tādā mīļvārdiņa veidā, bet es nevaru sarpast vai man patīk, vai nē… pagaidām īsti nē. Šķiet, ka man nepiestāv mīļvārdiņi, vispār, jāpadomā kā tikai viņi mani nav saukuši. Meh.

Madison Avenue – Don’t Call Me Baby